Zirgu šķirnes

Ahaltekes šķirnes zirgs
Zirga augstums skaustā – 159 cm, ķermeņa garums – 159 cm, pēdvidus apkārtmērs – 19, 3 cm. Šie, senās cilts zirgi, ārēji izskatās ļoti efektīgi: tiem ir šaurs ķermenis, dižciltīga galva ar lielām, izteiksmīgām acīm un kustīgām nāsīm, garš un lokans kakls, augsts skausts, izstiepta mugura, neierasti tievas, bet samērā garas, kājas, īsa spalva, ne pārāk bieza aste un krēpes.

Ahaltekes zirgiem ir ļoti straujš raksturs, daži zirgi, sev tuvumā laiž tikai saimnieku.

Ahaltekes zirgi tiek pieskaitīti pie tīrasiņu šķirnes zirgiem un tas ir pelnīti, tāpēc, daudzu gadsimtu garumā, turku ciltis centās to saglabāt tīrībā, tas ir, nekrustot ar citām zirgu šķirnēm.

Par Ahaltekes zirgu dzimteni tiek uzskatīta Ahaltekes oāze, kura atrodas Turkmēnijas dienvidu daļā, blakus Karakuma smiltīm.

Šie zirgi, skaisti “nes” jātniekus, viņi ir ļoti enerģiski, apsviedīgi un paklausīgi, viņiem piemīt ne tikai īpašs rotaļīgums, pirmām kārtām jau īsās distancēs, bet arī spēja pārvarēt dažādus šķēršļus. Ahaltekes zirgi tiek slavēti par savu izturību, spēju viegli panest karstu klimatu un to, ka viņiem ir nepieciešams mazs ūdens daudzums.

Ahaltekes zirgi tika izmantoti Donas, Karabairas un citu, zirgu šķirņu radīšanai. Par to, kā tas notika, lasiet pētījumā, kuru piedāvā Kazahstānas mājaslapa.

Teras šķirnes zirgs
Zirga augstums skaustā – 155 cm, ķermeņa garums – 154 cm, pēdvidus apkārtmērs – 19,4 cm. Teras šķirnes zirgi ir ļoti līdzīga arābu zirgiem, tikai ir mazliet masīvāki. Zirgi, no citiem šķirņu zirgiem atšķiras ar labvēlīgo raksturu, izturību un kustību vieglumu, tāpēc, tie bieži tiek izmantoti zirgu jāšanas skolās un cirkā.

Traķēnas šķirnes zirgs
Zirga augstums skaustā – 166 cm, ķermeņa garums – 169 cm, pēdvidus apkārtmērs – 21,7 cm. Tas ir ļoti liels zirgs, ar garu, masīvu ķermeni. Tam ir liela galva, muskuļains, vidēji garš kakls, augsts skausts, tievas un bieži vien, īsas kājas. 1732. gadā Austrumu Prūsijā, tika nodibināta Traķēnas zirgaudzētava, pateicoties tai, zirgi arī ieguva savu nosaukumu.

Zirgu sportā, Traķēnas zirgiem ir laba slava un tie pat ir kļuvuši par pasaules čempioniem.

Hanoveras šķirnes zirgs
Mūsdienās, tā ir viena, no visvairāk izplatītajām Eiropas zirgu šķirnēm. Tās radīšana, ir cieši saistīta ar 1735 gadā dibināto zirgu depo Cellē (tajā laikā to sauca par Hanoveras hercogisti). Lai uzlabotu vietējās zirgu šķirnes, šajā depo savāca tīrasiņu Arābu, Andalūzijas un Dāņu šķirnes ērzeļus, mazliet vēlāk. Tām pievienojās arī citu tīrasiņu šķirņu zirgi.

Hanoveras šķirnes zirga augstums skaustā ir 160 – 168 cm, slīpais ķermeņa garums – 168 cm, krūšu apkārtmērs – 198,8 cm, pēdvidus apkārtmērs – 22,5 cm.

Hanoveras zirgi ir lieli un masīvi, to augums var sasniegt pat 175 cm. Tiem ir liela izmēra galva, ar lielām, izteiksmīgām acīm, garš, izteiksmīgi izliekts kakls, lieli pleci, izteiksmīgs skausts, stiprs ķermenis ar augsti novietotu asti, muskuļainas kājas.

Hanoveras zirgi ir ļoti kustīgi, tiem ir spēcīgs lēciens.

Hanoveras zirgi tiek pieskaitīti pie pašām izcilākajām zirgu šķirnēm visā pasaulē.

Par citām zirgu šķirnēm lasiet www.FixDengi.com.

Arābu tīrasiņu zirgi

Arābu tīrasiņu zirgu šķirne pieder pie vissenākajām un viscēlākajām zirgu šķirnēm. To ieguva beduīni IV – VI gadsimtā m. ē., centrālajos Arābijas pussalas rajonos. Vissenāko šķirni no visām zirgu šķirnēm – Arābijas, daudzi cilvēki uzskata par visskaistāko uz visas pasaules. Skaista cēlsirdīga galva ar pareizi izliektu profilu, izteiksmīgas acis, dzīvs temperaments un unikāli plastisks solis, ļauj bez šaubām, attiecināt šo zirgu šķirni pie visizsmalcinātāko dzīvnieku veidiem.

Neskatoties uz to, ka zirgu šķirne daudzu gadsimtu garumā ir pilnveidojusies, tās izcelsme, līdz pat šim brīdim nav īsti skaidra. Skatoties uz senajiem attēliem, var spriest, ka tā jau eksistēja 200- 3000 gados pirms mūsu ēras. Pateicoties savai attīstībai daudzu gadsimtu garumā, dzīvojot kopā ar klejojošām ciltīm, arābu šķirnes zirgi ir iemācījušies lieliski adaptēties skarbajiem tuksneša apstākļiem, kā arī ir ieguvuši īpašu izturību.

Arābu šķirnes zirgi, visvairāk par citām zirgu šķirnēm, ir iespaidojuši zirgkopības attīstību visā pasaulē. Šī ietekme sākās septītā gadsimtā un astotā gadsimta sākumā un bija saistīta ar islāma ticības izplatīšanos Āfrikas ziemeļos un Spānijā, arābu iekarotāju zirgi, savā attīstībā stipri pārspēja citu valstu dzīvniekus, tāpēc tos sāka izmantot vietējo zirgu šķirņu uzlabošanai. Process turpinājās vairāku gadsimtu garumā un varam droši teikt, ka, tas turpinās arī mūsdienās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arābu tīrasiņu zirgi, kuri tiek pavairoti, nesajaucot tos kopā ar citām zirgu šķirnēm.

Vidējie zirga mērījumi:

  • zirga augstums skaustā – 140 – 156 cm
  • ķermeņa slīpais garums – 150,5 cm
  • krūšu apkārtmērs – 179 cm
  • pēdvidus apkārtmērs – 18 cm.

Arābu zirgiem ir ļoti proporcionāls augums, bet tie nav lieli. Viņiem ir neliela galva ar platu pieri un plānām lūpām, īpašs profils – deguns ar platām nāsīm un mazām ausīm, skaisti izliekts kakls, plati pleci un izteiksmīgs skausts, ķermenis ar platu krūšu kurvi un īsu, līdzenu muguru, augsti novietota aste, spēcīgas, slaidas kājas, ar labi redzamām dzīslām, stipri, pareizas formas pakavi, zīdainas krēpes un aste.

Arābu tīrasiņu zirgu unikālais profils ir saistīts ar viņu īpašo skeletu uzbūvi, kurš ar dažiem parametriem atšķiras no citām zirgu šķirnēm. Arābu šķirnes zirgiem ir 17 ribas, bet pārējo šķirņu zirgiem – 18, arābu šķirnes zirgiem – 5 jostas vietas skriemeļi, pārējiem – 6, arābu šķirnes zirgiem – 16 astes skriemeļi, pārējiem – 18 skriemeļi.

Šiem zirgiem ir ļoti līganas un tajā pašā laikā pietiekami ātras kustības. No citiem zirgiem tie atšķiras ar labu veselību, izturību, auglību, dzīvu, bet nosvērtu temperamentu. Zirgi parasti ir sirmi, rudi, bēri, melni vai salni. Visbiežāk, tie ir sastopami bērā, sirmā un rudā krāsā, visretāk melnā krāsā. Salni zirgi praktiski nav sastopami.

Arābu zirgi ļoti labi aklimatizējas, tāpēc tie ir ļoti populāri daudzās valstīs.

Mūsdienās, arābu zirgus izmanto daudzdienu izturības jāšanā, ātruma sacīkstēs un citos sporta veidos.

Audzē šos zirgus Eiropā, Tuvo Austrumu valstīs, Kanādā, Dienvidamerikā, ASV, Ziemeļāfrikā un Austrālijā.

Daži šīs šķirnes zirgi maksā aptuveni vienu miljonu dolāru.

Kāpēc zirgi mirst

Tiek uzskatīts, ka zirgi mirst, no vairākiem iemesliem, piemēram, kolikām, slimībām, nelaimes gadījumiem, patoloģijām un vecuma. Bet reti kurš aizdomājas, ka zirgi var mirt arī no saindēšanās. Ar ko, jautāsiet jūs? Atbilde ir vienkārša, ar augiem, ar visparastākajiem augiem, kurus zirgi, tik ļoti labprāt ēd.

Nez kāpēc, daudzi cilvēki uzskata, ka zirgus var ganīt, kur pagadās, kad pagadās un gandrīz vai jebkurā diennakts laikā. Mēs saprotam, ka cilvēki to nedara speciāli, tas notiek vienkārši aiz cilvēku nezināšanas, kā to vajag darīt pareizi.

Zirgi, tieši tāpat kā cilvēki, ir ļoti jūtīgi pret jebkura veida saindēšanos, intoksikācijām, sliktu barību, nepareizi izvēlētām ganībām. Starp citu, te var piemetināt, ja zirgi ganās sliktās ganībās, tad dienas laikā, no dzīves var šķirties vairāki zirgi.

Bieži vien, tiek uzskatīts, ka zirgs nevar saindēties ar zāli, jo arī puķe, ir zāle. Bet, diemžēl, tas tā nav un zirgs var saindēties. Zirgi, kuri ganās savvaļā, indīgos augus neaiztiek, bīstamos – ignorē. Pieredze tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, tāpēc savvaļas ganāmpulki, intuitīvi zina, kurus augus drīkst ēst, bet no kuru ēšanas, labāk atturēties.

Mājas zirgi, šo spēju, daļēji ir pazaudējuši, tāpēc, ēd barību un visu, kas aug viņu ceļā, bez izņēmuma. Tāpēc, zirgu saindēšanās, bieži vien, ir saistīta ar bezatbildīgu saimnieku rīcību, kuri nezina, kā vajag pareizi rūpēties par zirgiem.

Ļoti reti, kuri cilvēki zina, ka zirgiem nav vemšanas refleksa, jo tā ir iekārtota viņu gremošanas sistēma. Viss, kas tiek zirgam pasniegts, nonāk viņa gremošanas sistēmā, arī toksīni no indīgajiem augiem.

Augi, bieži vien, satur toksiskas vielas, piemēram, cianīdu, alkoloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, utt. Ja runājam par augiem, tad jāsaka, ka gandrīz katra auga daļa, satur kādu toksisku vielu. Augu toksiskums, ir atkarīgs no tā, kur tie aug, no attīstības fāzes, augsnes un pats galvenais – no klimatiskajiem apstākļiem. Indīgo vielu uzkrāšanās, dažādās attīstības fāzēs, notiek nevienmērīgi. Daudziem indīgiem augiem ir nepatīkama smarža un garša, kura ir spējīga atbaidīt dzīvniekus. Bet, jaunie dzīvnieki, ne vienmēr māk to atšķirt, tāpēc, bieži vien saindējas un atvadās no dzīves.

Vēl viena problēma, noteikt precīzu diagnozi, ir tā saindēšanās vai nav, diemžēl ir ļoti grūti un tāpēc zirgi mirst. Ja viņiem izdodas izdzīvot, tad nav izslēgts, ka visa pāreja mūžā garumā, viņiem būs jācīnās ar slimības sekām, jo indīgās vielas, negatīvi iespaido dzīvnieka iekšējos orgānus, it īpaši sirdi un aknas. Ir bijuši gadījumi, kad zirgi pēc saindēšanās paliek psihiski nelīdzsvaroti, tas ir tāpēc, ka toksīni ir iedarbojušies uz galvas smadzenēm. Gadījumu ir ļoti daudz, tikai nez kāpēc, tie tiek ignorēti. Bieži vien tie uzskatīts, ka zirgs vienkārši gāja bojā un neviens negrib atzīt to, ka aiz katra, zirga nāves gadījuma, slēpjas cilvēku kļūdas.

Kā zirgi ārstējas

Daba, katram dzīvniekam ir iedevusi savu, pašārstēšanās sistēmu, kura ir spējīga novērst slimības un pilnībā izārstēt no dažādām kaitēm. Tas ir reflekss, kurš ļauj dzīvniekiem izdzīvot. Mājas dzīvniekiem, šis reflekss, ir attīstīts mazliet vājāk, tāpēc, ka ar laiku viņi pierod nepretoties cilvēkam un pilnībā paļauties uz viņu. Zirgi, šajā ziņā, nav nekāds izņēmums. Jāsaka, ka ar laiku viņi arī ir daudz ko pazaudējuši no sava pašsaglabāšanās instinkta, tas nozīmē, ka māka ārstēties pašiem, daļēji ir nozaudēta.

Rīta vingrošana
Piemēram, zirgi instinktīvi, pēc nakts miega, veic savdabīgu vingrošanu. Zirgs pieceļas, noskurinās, pastiepjas, dziļi ieelpo un izelpo, vārtās uz muguras, masē muskuļus. Tas parasti ir ļoti īss, bet zirgiem ļoti svarīgs, rīta rituāls. Tāpēc, vietai, kur stāv zirgs ir jābūt pietiekami plašai, lai zirgs varētu ērti veikt rīta procedūru.

Ja dzīvniekam, visu laiku, ir liegta iespēja vingrot, tad viņam sāk attīstīties dažādas slimības, kuras ir saistītas ar muskuļu darbību un vēlāk ar paralīzi. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka zirgam, bez iesildīšanās, strauji vajag sākt trenēties, bet tas atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz dzīvnieka muskuļiem.

Muskuļu nostiprināšana
Jūs, droši vien esat pamanījuši, ka zirgiem patīk pavārtīties zālītē. Kaut gan jāsaka, ka viņi to labprāt dara uz jebkuras mīkstas virsmas, jebkurā gadalaikā. It īpaši, zirgiem vārtīties patīk pēc treniņiem.

Tāda zirgu uzvedība, nav nekāda viņu kaprīze vai iegriba, bet gan fizioloģiska nepieciešamība. Tā rīkojoties, zirgi normalizē savu asinsriti un veic visa ķermeņa masāžu. Rezultātā, pēc slodzes un muskuļu saspringuma, zirgs tos izmasē. Dzīvnieki, ir spējīgi ļoti labi just, kas viņiem šobrīd ir vajadzīgs, tāpēc, viņi bieži vien tā rīkojas tieši pirms treniņa, bet vēl konkrētāk, pirms seglu uzlikšanas.

Kumeļu aizsardzība
Ķēve, mazo kumeliņu sargā jau pirms piedzimšanas. Viņa, pirms dzemdībām sagatavo vietu un tur to tīru. Dzemdības, parasti notiek naktī, kad visapkārt ir mazāk trokšņu un rosības. Pirmās divas stundas, ķēve, tikko piedzimušo kumeliņu laiza un dara to, ne tikai tīrības ievērošanas nolūkos. Laizot kumeļu, ķēve ar savu mēli masē viņam krūšu kurvi. Tas ir nepieciešams, lai iztaisnotos plaušas. Kumeļa purniņa laizīšana, daļēji ir saistīta ar viņa mācīšanu zīst pienu.

Ja ķēves un kumeļi atrodas ganāmpulkā un brīvībā, tad viņas arī instinktīvi aizsargā savus pēcnācējus: gan no vēja, gan no citiem nelabvēlīgiem apstākļiem, gan no vilkiem un citiem plēsējiem. Ja zirgi sajūt briesmas, tad viss bars ieņem noteiktas pozīcijas – vadonis atrodas ganāmpulka priekšā, bet kumeļi un grūsnās ķēves, ganāmpulka centrā. Vilkam, nepaliek vairs nekādu izredžu nomedīt kumeļus.

Atrodoties ganāmpulkā vai barā, zirgi aktīvi aizsargā viens otru arī no uzmācīgajiem kukaiņiem.

Oža
Lai neapēstu un neizdzertu kaut ko sliktu, zirgs nekad neēdīs, kad ir migla vai rasa, jo šajā laikā viņa oža nedarbojas tik labi. Labos laika apstākļos, zirgs jau 1,5 metra attālumā jūt, kur atrodas indīgs augs. Pārsvarā, tas attiecas tikai uz tiem dzīvniekiem, kuri ganās brīvībā, jo tie, kuri dzīvo nebrīvē, šo spēju ir pazaudējuši.

Tieši tāpat, zirgs nekad neēdīs un nedzers no trauka, kurā pirms tam bija ieliets vienalga kāds, ķīmisks šķidrums. Arī tas attiecas uz zirgiem brīvībā.

Pašsaglabāšanās instinkts, zirgiem ir ļoti labi attīstīts, tāpēc, katru dzīvnieku vajag pacensties saprast un pielāgoties tam.

Cilvēki un zirgi

Bieži vien, cilvēki domā, ka trenēt zirgus ir ļoti vienkārši, bet patiesībā, tas nemaz tā nav. Zirgu trenēšana ir ļoti nopietns process, kurš prasa lielu meistarību un pacietību.

Pareizs darbs ir zirgu, skatītājiem ir garlaicīga nodarbošanās un nekas vairāk, jo viņiem liekas, ka nekas nenotiek, ka jātnieks neko nedara, tikai vizinās zirga mugurā. Daudz interesantāks skats paveras, ja jātnieks cenšas savaldīt mežonīgu zirgu, tad gan, visu skatītāju uzmanība tiek pievērsta šim, elpu aizraujošajam procesam.

Bet, cilvēka fiziskais pārākums, nenozīmē to, ka zirgs pilnībā atrodas jātnieka varā. Lai zirgam, kaut ko iemācītu, daudz svarīgāk ir strādāt ar galvu, nevis ar pletni, jo zirgs ir spējīgs sajust katru cilvēka kustību, viņa garastāvokli, tāpēc, arī cilvēkiem ir ļoti svarīgi iemācīties redzēt katru zirga kustību.

Pirmie zirga apmācīšanas soļi sākas ar zirgu domāšanas saprašanu un apzināšanos, t. i. cilvēkam vajag saprast, kā strādā zirga smadzenes. Jātniekam vajag konkrēti zināt, kur slēpjas zirga loģika. Saikne, starp to kas notiek zirga galvā un kā viņš uz to reaģē, cilvēku loģikai nav saprotama.

Kādreiz, cilvēkiem liekas, ka zirgs ir ietiepies un negrib izpildīt cilvēka komandas, bet patiesībā, dzīvnieks var būt vienkārši nobijies. Rezultātā, zirgs “iesprūst” kādā no elementiem un izvilkt viņu no turienes ir daudz sarežģītāk, nekā laicīgi ieklausīties savā zirgā.

Zirga psiholoģija – tā ir dzīvnieka upura psiholoģija. Redze – tas ir vienīgais un galvenais tuvojošos briesmu indikators un tikai pēc tam, notiek visa notiekošā, apzināšanās galvā. Citiem vārdiem sakot, ja mēs tuvojamies zirgam, lai to noglāstītu, viņš nesaprot mūsu nodomus, bet viņš vēro mūsu kustības un darbības un tad nolemj, ka ir drošībā un var palikt uz vietas, vai arī ka situācija nav droša un viņām jāglābjas bēgot projām.

Cilvēkam, kas trenē zirgus, vispirms ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu, tad viņam ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu savā “barā” un tad viņam ir jākļūst par bara vadoni. Zirgu bars pakļaujas ķēvei – vadonei, kas kontrolē visu baru un pieņem lēmumus. Viņa, ar sava ķermeņa palīdzību, raida vajadzīgos signālus, kurus ļoti labi saprot visi pārējie bara locekļi. Arī cilvēkam, tuvojieties zirgam, vajag izmantot savu ķermeņa valodu, pirmām kārtām, jau priekš tam, lai pievērstu zirga uzmanību.

Nepareiza attiecības, cilvēkam ar zirgu veidojas, kad cilvēks mēģina zirgu padarīt “cilvēcīgu”, cer, ka zirgs sapratīs viņu no pusvārda, neceriet, tas tā nenotiks.

Cilvēki, kuri zirga priekšā izvirza kādu konkrētu uzdevumu, bet pēc tam viņu soda, tāpēc, ka zirgs ar to nav ticis galā, rīkojas nepareizi. Cilvēki domā, ka ir pasnieguši dzīvniekam “mācību stundu”, tieši tāpat kā skolā, bet zirgs to nesaprot un uztvert sodu kā briesmas. Patiesība, tā izturoties pret zirgu, nekāda, dzīvnieka apmācība nenotiek. Ja jūs izmantosiet tādu metodi, tad jūs parādīsiet zirgam to, ka uzvar tas, kurš ir spēcīgāks un varenāks. Tā rīkojieties, cilvēki zirgam ne tikai neļauj atslābt, bet arī apgūt nezināmos elementus. Ja cilvēks nav spējīgs saprast dzīvnieka psiholoģiju, tad viņš nebūs spējīgs kļūt arī par tā līderi.