Kāpēc zirgi mirst

Tiek uzskatīts, ka zirgi mirst, no vairākiem iemesliem, piemēram, kolikām, slimībām, nelaimes gadījumiem, patoloģijām un vecuma. Bet reti kurš aizdomājas, ka zirgi var mirt arī no saindēšanās. Ar ko, jautāsiet jūs? Atbilde ir vienkārša, ar augiem, ar visparastākajiem augiem, kurus zirgi, tik ļoti labprāt ēd.

Nez kāpēc, daudzi cilvēki uzskata, ka zirgus var ganīt, kur pagadās, kad pagadās un gandrīz vai jebkurā diennakts laikā. Mēs saprotam, ka cilvēki to nedara speciāli, tas notiek vienkārši aiz cilvēku nezināšanas, kā to vajag darīt pareizi.

Zirgi, tieši tāpat kā cilvēki, ir ļoti jūtīgi pret jebkura veida saindēšanos, intoksikācijām, sliktu barību, nepareizi izvēlētām ganībām. Starp citu, te var piemetināt, ja zirgi ganās sliktās ganībās, tad dienas laikā, no dzīves var šķirties vairāki zirgi.

Bieži vien, tiek uzskatīts, ka zirgs nevar saindēties ar zāli, jo arī puķe, ir zāle. Bet, diemžēl, tas tā nav un zirgs var saindēties. Zirgi, kuri ganās savvaļā, indīgos augus neaiztiek, bīstamos – ignorē. Pieredze tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, tāpēc savvaļas ganāmpulki, intuitīvi zina, kurus augus drīkst ēst, bet no kuru ēšanas, labāk atturēties.

Mājas zirgi, šo spēju, daļēji ir pazaudējuši, tāpēc, ēd barību un visu, kas aug viņu ceļā, bez izņēmuma. Tāpēc, zirgu saindēšanās, bieži vien, ir saistīta ar bezatbildīgu saimnieku rīcību, kuri nezina, kā vajag pareizi rūpēties par zirgiem.

Ļoti reti, kuri cilvēki zina, ka zirgiem nav vemšanas refleksa, jo tā ir iekārtota viņu gremošanas sistēma. Viss, kas tiek zirgam pasniegts, nonāk viņa gremošanas sistēmā, arī toksīni no indīgajiem augiem.

Augi, bieži vien, satur toksiskas vielas, piemēram, cianīdu, alkoloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, utt. Ja runājam par augiem, tad jāsaka, ka gandrīz katra auga daļa, satur kādu toksisku vielu. Augu toksiskums, ir atkarīgs no tā, kur tie aug, no attīstības fāzes, augsnes un pats galvenais – no klimatiskajiem apstākļiem. Indīgo vielu uzkrāšanās, dažādās attīstības fāzēs, notiek nevienmērīgi. Daudziem indīgiem augiem ir nepatīkama smarža un garša, kura ir spējīga atbaidīt dzīvniekus. Bet, jaunie dzīvnieki, ne vienmēr māk to atšķirt, tāpēc, bieži vien saindējas un atvadās no dzīves.

Vēl viena problēma, noteikt precīzu diagnozi, ir tā saindēšanās vai nav, diemžēl ir ļoti grūti un tāpēc zirgi mirst. Ja viņiem izdodas izdzīvot, tad nav izslēgts, ka visa pāreja mūžā garumā, viņiem būs jācīnās ar slimības sekām, jo indīgās vielas, negatīvi iespaido dzīvnieka iekšējos orgānus, it īpaši sirdi un aknas. Ir bijuši gadījumi, kad zirgi pēc saindēšanās paliek psihiski nelīdzsvaroti, tas ir tāpēc, ka toksīni ir iedarbojušies uz galvas smadzenēm. Gadījumu ir ļoti daudz, tikai nez kāpēc, tie tiek ignorēti. Bieži vien tie uzskatīts, ka zirgs vienkārši gāja bojā un neviens negrib atzīt to, ka aiz katra, zirga nāves gadījuma, slēpjas cilvēku kļūdas.

Kā zirgi ārstējas

Daba, katram dzīvniekam ir iedevusi savu, pašārstēšanās sistēmu, kura ir spējīga novērst slimības un pilnībā izārstēt no dažādām kaitēm. Tas ir reflekss, kurš ļauj dzīvniekiem izdzīvot. Mājas dzīvniekiem, šis reflekss, ir attīstīts mazliet vājāk, tāpēc, ka ar laiku viņi pierod nepretoties cilvēkam un pilnībā paļauties uz viņu. Zirgi, šajā ziņā, nav nekāds izņēmums. Jāsaka, ka ar laiku viņi arī ir daudz ko pazaudējuši no sava pašsaglabāšanās instinkta, tas nozīmē, ka māka ārstēties pašiem, daļēji ir nozaudēta.

Rīta vingrošana
Piemēram, zirgi instinktīvi, pēc nakts miega, veic savdabīgu vingrošanu. Zirgs pieceļas, noskurinās, pastiepjas, dziļi ieelpo un izelpo, vārtās uz muguras, masē muskuļus. Tas parasti ir ļoti īss, bet zirgiem ļoti svarīgs, rīta rituāls. Tāpēc, vietai, kur stāv zirgs ir jābūt pietiekami plašai, lai zirgs varētu ērti veikt rīta procedūru.

Ja dzīvniekam, visu laiku, ir liegta iespēja vingrot, tad viņam sāk attīstīties dažādas slimības, kuras ir saistītas ar muskuļu darbību un vēlāk ar paralīzi. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka zirgam, bez iesildīšanās, strauji vajag sākt trenēties, bet tas atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz dzīvnieka muskuļiem.

Muskuļu nostiprināšana
Jūs, droši vien esat pamanījuši, ka zirgiem patīk pavārtīties zālītē. Kaut gan jāsaka, ka viņi to labprāt dara uz jebkuras mīkstas virsmas, jebkurā gadalaikā. It īpaši, zirgiem vārtīties patīk pēc treniņiem.

Tāda zirgu uzvedība, nav nekāda viņu kaprīze vai iegriba, bet gan fizioloģiska nepieciešamība. Tā rīkojoties, zirgi normalizē savu asinsriti un veic visa ķermeņa masāžu. Rezultātā, pēc slodzes un muskuļu saspringuma, zirgs tos izmasē. Dzīvnieki, ir spējīgi ļoti labi just, kas viņiem šobrīd ir vajadzīgs, tāpēc, viņi bieži vien tā rīkojas tieši pirms treniņa, bet vēl konkrētāk, pirms seglu uzlikšanas.

Kumeļu aizsardzība
Ķēve, mazo kumeliņu sargā jau pirms piedzimšanas. Viņa, pirms dzemdībām sagatavo vietu un tur to tīru. Dzemdības, parasti notiek naktī, kad visapkārt ir mazāk trokšņu un rosības. Pirmās divas stundas, ķēve, tikko piedzimušo kumeliņu laiza un dara to, ne tikai tīrības ievērošanas nolūkos. Laizot kumeļu, ķēve ar savu mēli masē viņam krūšu kurvi. Tas ir nepieciešams, lai iztaisnotos plaušas. Kumeļa purniņa laizīšana, daļēji ir saistīta ar viņa mācīšanu zīst pienu.

Ja ķēves un kumeļi atrodas ganāmpulkā un brīvībā, tad viņas arī instinktīvi aizsargā savus pēcnācējus: gan no vēja, gan no citiem nelabvēlīgiem apstākļiem, gan no vilkiem un citiem plēsējiem. Ja zirgi sajūt briesmas, tad viss bars ieņem noteiktas pozīcijas – vadonis atrodas ganāmpulka priekšā, bet kumeļi un grūsnās ķēves, ganāmpulka centrā. Vilkam, nepaliek vairs nekādu izredžu nomedīt kumeļus.

Atrodoties ganāmpulkā vai barā, zirgi aktīvi aizsargā viens otru arī no uzmācīgajiem kukaiņiem.

Oža
Lai neapēstu un neizdzertu kaut ko sliktu, zirgs nekad neēdīs, kad ir migla vai rasa, jo šajā laikā viņa oža nedarbojas tik labi. Labos laika apstākļos, zirgs jau 1,5 metra attālumā jūt, kur atrodas indīgs augs. Pārsvarā, tas attiecas tikai uz tiem dzīvniekiem, kuri ganās brīvībā, jo tie, kuri dzīvo nebrīvē, šo spēju ir pazaudējuši.

Tieši tāpat, zirgs nekad neēdīs un nedzers no trauka, kurā pirms tam bija ieliets vienalga kāds, ķīmisks šķidrums. Arī tas attiecas uz zirgiem brīvībā.

Pašsaglabāšanās instinkts, zirgiem ir ļoti labi attīstīts, tāpēc, katru dzīvnieku vajag pacensties saprast un pielāgoties tam.

Cilvēki un zirgi

Bieži vien, cilvēki domā, ka trenēt zirgus ir ļoti vienkārši, bet patiesībā, tas nemaz tā nav. Zirgu trenēšana ir ļoti nopietns process, kurš prasa lielu meistarību un pacietību.

Pareizs darbs ir zirgu, skatītājiem ir garlaicīga nodarbošanās un nekas vairāk, jo viņiem liekas, ka nekas nenotiek, ka jātnieks neko nedara, tikai vizinās zirga mugurā. Daudz interesantāks skats paveras, ja jātnieks cenšas savaldīt mežonīgu zirgu, tad gan, visu skatītāju uzmanība tiek pievērsta šim, elpu aizraujošajam procesam.

Bet, cilvēka fiziskais pārākums, nenozīmē to, ka zirgs pilnībā atrodas jātnieka varā. Lai zirgam, kaut ko iemācītu, daudz svarīgāk ir strādāt ar galvu, nevis ar pletni, jo zirgs ir spējīgs sajust katru cilvēka kustību, viņa garastāvokli, tāpēc, arī cilvēkiem ir ļoti svarīgi iemācīties redzēt katru zirga kustību.

Pirmie zirga apmācīšanas soļi sākas ar zirgu domāšanas saprašanu un apzināšanos, t. i. cilvēkam vajag saprast, kā strādā zirga smadzenes. Jātniekam vajag konkrēti zināt, kur slēpjas zirga loģika. Saikne, starp to kas notiek zirga galvā un kā viņš uz to reaģē, cilvēku loģikai nav saprotama.

Kādreiz, cilvēkiem liekas, ka zirgs ir ietiepies un negrib izpildīt cilvēka komandas, bet patiesībā, dzīvnieks var būt vienkārši nobijies. Rezultātā, zirgs “iesprūst” kādā no elementiem un izvilkt viņu no turienes ir daudz sarežģītāk, nekā laicīgi ieklausīties savā zirgā.

Zirga psiholoģija – tā ir dzīvnieka upura psiholoģija. Redze – tas ir vienīgais un galvenais tuvojošos briesmu indikators un tikai pēc tam, notiek visa notiekošā, apzināšanās galvā. Citiem vārdiem sakot, ja mēs tuvojamies zirgam, lai to noglāstītu, viņš nesaprot mūsu nodomus, bet viņš vēro mūsu kustības un darbības un tad nolemj, ka ir drošībā un var palikt uz vietas, vai arī ka situācija nav droša un viņām jāglābjas bēgot projām.

Cilvēkam, kas trenē zirgus, vispirms ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu, tad viņam ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu savā “barā” un tad viņam ir jākļūst par bara vadoni. Zirgu bars pakļaujas ķēvei – vadonei, kas kontrolē visu baru un pieņem lēmumus. Viņa, ar sava ķermeņa palīdzību, raida vajadzīgos signālus, kurus ļoti labi saprot visi pārējie bara locekļi. Arī cilvēkam, tuvojieties zirgam, vajag izmantot savu ķermeņa valodu, pirmām kārtām, jau priekš tam, lai pievērstu zirga uzmanību.

Nepareiza attiecības, cilvēkam ar zirgu veidojas, kad cilvēks mēģina zirgu padarīt “cilvēcīgu”, cer, ka zirgs sapratīs viņu no pusvārda, neceriet, tas tā nenotiks.

Cilvēki, kuri zirga priekšā izvirza kādu konkrētu uzdevumu, bet pēc tam viņu soda, tāpēc, ka zirgs ar to nav ticis galā, rīkojas nepareizi. Cilvēki domā, ka ir pasnieguši dzīvniekam “mācību stundu”, tieši tāpat kā skolā, bet zirgs to nesaprot un uztvert sodu kā briesmas. Patiesība, tā izturoties pret zirgu, nekāda, dzīvnieka apmācība nenotiek. Ja jūs izmantosiet tādu metodi, tad jūs parādīsiet zirgam to, ka uzvar tas, kurš ir spēcīgāks un varenāks. Tā rīkojieties, cilvēki zirgam ne tikai neļauj atslābt, bet arī apgūt nezināmos elementus. Ja cilvēks nav spējīgs saprast dzīvnieka psiholoģiju, tad viņš nebūs spējīgs kļūt arī par tā līderi.