Cilvēki un zirgi

Bieži vien, cilvēki domā, ka trenēt zirgus ir ļoti vienkārši, bet patiesībā, tas nemaz tā nav. Zirgu trenēšana ir ļoti nopietns process, kurš prasa lielu meistarību un pacietību.

Pareizs darbs ir zirgu, skatītājiem ir garlaicīga nodarbošanās un nekas vairāk, jo viņiem liekas, ka nekas nenotiek, ka jātnieks neko nedara, tikai vizinās zirga mugurā. Daudz interesantāks skats paveras, ja jātnieks cenšas savaldīt mežonīgu zirgu, tad gan, visu skatītāju uzmanība tiek pievērsta šim, elpu aizraujošajam procesam.

Bet, cilvēka fiziskais pārākums, nenozīmē to, ka zirgs pilnībā atrodas jātnieka varā. Lai zirgam, kaut ko iemācītu, daudz svarīgāk ir strādāt ar galvu, nevis ar pletni, jo zirgs ir spējīgs sajust katru cilvēka kustību, viņa garastāvokli, tāpēc, arī cilvēkiem ir ļoti svarīgi iemācīties redzēt katru zirga kustību.

Pirmie zirga apmācīšanas soļi sākas ar zirgu domāšanas saprašanu un apzināšanos, t. i. cilvēkam vajag saprast, kā strādā zirga smadzenes. Jātniekam vajag konkrēti zināt, kur slēpjas zirga loģika. Saikne, starp to kas notiek zirga galvā un kā viņš uz to reaģē, cilvēku loģikai nav saprotama.

Kādreiz, cilvēkiem liekas, ka zirgs ir ietiepies un negrib izpildīt cilvēka komandas, bet patiesībā, dzīvnieks var būt vienkārši nobijies. Rezultātā, zirgs “iesprūst” kādā no elementiem un izvilkt viņu no turienes ir daudz sarežģītāk, nekā laicīgi ieklausīties savā zirgā.

Zirga psiholoģija – tā ir dzīvnieka upura psiholoģija. Redze – tas ir vienīgais un galvenais tuvojošos briesmu indikators un tikai pēc tam, notiek visa notiekošā, apzināšanās galvā. Citiem vārdiem sakot, ja mēs tuvojamies zirgam, lai to noglāstītu, viņš nesaprot mūsu nodomus, bet viņš vēro mūsu kustības un darbības un tad nolemj, ka ir drošībā un var palikt uz vietas, vai arī ka situācija nav droša un viņām jāglābjas bēgot projām.

Cilvēkam, kas trenē zirgus, vispirms ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu, tad viņam ir jāpanāk, lai zirgs viņu pieņemtu savā “barā” un tad viņam ir jākļūst par bara vadoni. Zirgu bars pakļaujas ķēvei – vadonei, kas kontrolē visu baru un pieņem lēmumus. Viņa, ar sava ķermeņa palīdzību, raida vajadzīgos signālus, kurus ļoti labi saprot visi pārējie bara locekļi. Arī cilvēkam, tuvojieties zirgam, vajag izmantot savu ķermeņa valodu, pirmām kārtām, jau priekš tam, lai pievērstu zirga uzmanību.

Nepareiza attiecības, cilvēkam ar zirgu veidojas, kad cilvēks mēģina zirgu padarīt “cilvēcīgu”, cer, ka zirgs sapratīs viņu no pusvārda, neceriet, tas tā nenotiks.

Cilvēki, kuri zirga priekšā izvirza kādu konkrētu uzdevumu, bet pēc tam viņu soda, tāpēc, ka zirgs ar to nav ticis galā, rīkojas nepareizi. Cilvēki domā, ka ir pasnieguši dzīvniekam “mācību stundu”, tieši tāpat kā skolā, bet zirgs to nesaprot un uztvert sodu kā briesmas. Patiesība, tā izturoties pret zirgu, nekāda, dzīvnieka apmācība nenotiek. Ja jūs izmantosiet tādu metodi, tad jūs parādīsiet zirgam to, ka uzvar tas, kurš ir spēcīgāks un varenāks. Tā rīkojieties, cilvēki zirgam ne tikai neļauj atslābt, bet arī apgūt nezināmos elementus. Ja cilvēks nav spējīgs saprast dzīvnieka psiholoģiju, tad viņš nebūs spējīgs kļūt arī par tā līderi.